Invalīdu aprūpe mājās - Ko Tev par to vajadzētu zināt?

Saskaņā ar Labklājības ministrijas datiem par 2017. gadu, Latvijā ir 187 830 personu ar invaliditāti (bērni un pieaugušie), kas uz mūsu nelielā iedzīvotāju skaita fona ir liels skaitlis (aptuveni 9,7%). 25 000 cilvēku ir reģistrēti ar I grupas invaliditāti, bet II grupa piešķirta aptuveni 83 000 personu. Liela daļa šo cilvēku dzīvo mājās, un viņiem nepieciešama pastāvīga aprūpe, un nereti tie ir gados vecāki cilvēki.

Nonākot situācijā, kad tuvs cilvēks kļūst par invalīdu, un viņš pastāvīgi jāaprūpē, ir jāizdara smaga izvēle. Tie, kuri spēj savu ikdienu atbilstoši saplānot, rūpes par tuvinieku uzņemas paši, taču lielākoties nepieciešamība doties uz darbu vai skolu gluži vienkārši piespiež meklēt alternatīvas.

Viens no variantiem, kuru izvēlas cilvēki, ir sociālais pakalpojums – aprūpe mājās. Par spīti tam, ka mūsdienās ir pieejami dažādi tehniskie palīglīdzekļi, kas atvieglo ikdienu personām ar invaliditāti, kustību traucējumiem vai atveseļošanās periodā, piemēram, staigulis, invalīdu ratiņi, kruķi, paaugstinājumi, soliņi un citi, ir uzdevumi, kurus cilvēki bieži vien paši paveikt nevar.

Kas ir aprūpe mājās?

Tas ir sociāls pakalpojums, kas tiek nodrošināts personas dzīvesvietā, un ietver pamatvajadzību nodrošināšanu personām ar invaliditāti, gados vecākiem cilvēkiem un citiem, kas objektīvu iemeslu dēļ paši nevar par sevi parūpēties. Šāda veida aprūpe var būt gan pagaidu (īslaicīga), gan arī pastāvīga.

Vērā jāņem tas, ka pašvaldības parasti apmaksā tikai minimālos nepieciešamos aprūpes pakalpojumus, savukārt, ja ir nepieciešama paplašinātā aprūpe, to veic par atsevišķu samaksu, ko sedz kopjamās personas tuvinieki. To, vai pamata sociālās aprūpes pakalpojumu izmaksas dzīvesvietā tiek segtas daļēji vai pilnībā, vai nemaz, nosaka katra pašvaldība individuāli, izvērtējot personas un ar viņu kopā dzīvojošo ģimenes locekļu finansiālo situāciju.

Aprūpe mājās ietver dažāda veida pakalpojumus, tai skaitā:

Personas aprūpi

• Palīdz rūpēties par personīgo higiēnu un izskatu;
• Palīdz nomazgāties, apmeklēt tualeti, apģērbties un noģērbties, mainīt pozīciju gultā;
• Izsauc ārstus un citus medicīnas darbiniekus, ja nepieciešama to palīdzība;
• Gatavo ēst vai palīdz sarūpēt maltīti un paēst.

Ikdienas darbu veikšanu un palīdzību

• Iegādājas pārtiku, medikamentus un nelielas sadzīves preces un nogādā tās personai;
• Palīdz uzkopt mājokli, veikt īres un komunālos maksājumus;
• Palīdz nodrošināt personu ar ūdeni un malku, kā arī iekurina mājokli.

Papildu pakalpojumi, kurus lielākoties piedāvā par maksu

• Parketa uzkopšana, logu tīrīšana, mantisku un citu dokumentu noformēšana u.c.

Kā atšķiras invalīda aprūpētājs un asistents?

Labklājības ministrija nosaka, ka asistents un aprūpētājs mājās nav viens un tas pats, un katrs no šiem nosaukumiem raksturo atšķirīgus sociālās palīdzības veidus. Saskaņā ar Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, aprūpe mājās tiek sniegta personām, kurām ir “objektīvas grūtības aprūpēt sevi vecuma vai funkcionālo traucējumu dēļ”. Savukārt asistents sniedz atbalstu personai, kurai ir ļoti smagi vai smagi funkcionēšanas ierobežojumi, kas invaliditātes dēļ viņai neļauj pašai nokļūt uz skolu, mājām vai vietu, kur saņemt medicīniskos pakalpojumus.

Kā redzams, abiem šiem pakalpojumiem ir dažādi mērķi, tādēļ arī pienākumu veidi atšķiras. Galvenā atšķirība ir tajā, ka asistents var būt jebkura persona, arī draugi, radi vai kaimiņi, ar noteikumu, ka viņa pazīst kopjamo cilvēku, un ievēro, ka asistenta pakalpojums netiek saņemts vairāk par 40 h nedēļā. Asistenta finansēšanas kārtību izvērtē un nosaka vietējā pašvaldība.

Pēdējā lieta, ko vēlējāmies ieteikt tiem, kuru tuvinieku lokā ir personas ar invaliditāti – rūpīgi izpētiet to, kādi atvieglojumi un cita veida palīdzība viņām pienākas, jo nereti cilvēki nav informēti par to, kas viņiem pienākas un kādu atbalstu iespējams saņemt.