Izgulējumi un to ārstēšana

Brīdī, kad kāds no tuviem cilvēkiem nopietni saslimst, vai vecuma, invaliditātes un citu iemeslu dēļ paliek uz gultas, apkārtējiem nākas sastapties ar dažādām jaunām situācijām un apstākļiem, par kuriem viņi, iespējams, pat nemaz nav dzirdējuši. Viens no riskiem, kas aktuāls personām, kuras ilgstoši atrodas guļus stāvoklī, ir izgulējumi. Par tiem parunāsim raksta turpinājumā.

Kas ir izgulējums?

Tas ir lokāli veidojies ādas vai pat dziļāku audu bojājums, kas rodas berzes, spiediena un bīdes rezultātā. Atrodoties gulošā pozīcijā, ķermeņa radītais spiediens spiež uz audiem, kas atrodas starp gultas virsmu un kauliem. Ja regulāri (vismaz reizi 2 h) cilvēka pozīcija netiek mainīta, saspiestajiem audiem netiek piegādātas asinis, skābeklis un citas barības vielas. Sekas ir ļoti nepatīkamas un pat bīstamas, jo šie audi pakāpeniski atmirst, un izveidojas izgulējums.

Jāņem vērā, ka izgulējumi lielākoties tiek asociēti ar gulošajiem cilvēkiem, taču šādi ādas un audu bojājumi var veidoties arī tad, ja persona ilgstoši sēž vienā pozā, viņa apavi ir pārāk cieši, vai arī tiek izmantots neatbilstoša izmēra ratiņkrēsls.

Kur visbiežāk veidojas izgulējumi?

Viens no veidiem, kā veiksmīgi izvairīties no izgulējumiem, ir zināt, kurās zonās tie visbiežāk veidojas:

• Pakausis;
• Zem ausīm;
• Pleci;
• Zem lāpstiņām;
• Zem mugurkaula skriemeļiem, ribām un elkoņiem, krustu kaula sēžas kaula paugura;
• Ceļgalu locītavas;
• Potītes;
• Papēži.

Izteiktākās vietas, kurām jāpievērš uzmanība, ir sēžas, krustu un gūžas rajons.

Kā attīstās izgulējumi?

Izgulējumu veidošanās procesā izšķir četras pakāpes:

• I pakāpe – veidojas ādas apsārtums. Ja uzspiež ar pirkstu, tas nepazūd. Šo pakāpi var sasniegt jau vien divu stundu laikā, ja netiek mainīta ķermeņa poza.
• II pakāpe – ilgstoši neatslogojot šo vietu, tajā veidojas ādas virsējās kārtas bojājums. Nepareizas pārvietošanas rezultātā var rasties arī nobrāzums, kas veido kreveli vai brūci.
• III pakāpe – neārstējot brūci, tā paplašinās un kļūst dziļāka, skarot muskuļus un taukaudus;
• IV pakāpe – smagākā stadija, kuras rezultātā infekcija nonāk asinīs, izplatās pa organismu un var radīt arī letālu iznākumu.

Kā ārstēt izgulējumus?

Pirmā un svarīgākā lieta, kas jāņem vērā, ir profilaktisko pasākumu veikšana, kas neļauj nonākt līdz izgulējumam. Lai pareizi veiktu profilaksi, noteikti vajadzētu konsultēties ar speciālistiem. Papildus tam, ieteicams parūpēties arī par atbilstošas guļvietas nodrošināšanu. Īpaši noderīgi ir pretizgulējumu matrači. Gan to pildījums, gan ārējais apvalks ir speciāli veidots, lai novērstu izgulējumu veidošanos. Mājas lapā pieejami dažādi modeļi, un tiek nodrošināta arī garantija.

Ja izgulējums tomēr jau ir izveidojies, I un II pakāpē to vēl ir iespējams ārstēt mājās. Šeit var izmantot sekojošas metodes:

• Nomazgāt izgulējumu ar siltu ūdeni un uzklāt vietai dekspantenolu vai citu krēmu/ziedi, kas satur cinku un ir piemērota šādai problēmai. Svarīgi censties iekaisušo vietu turēt brīvu, proti, ja izgulējums ir uz muguras, biežāk noguldīt cilvēku uz sāniem vai vēdera.
• Mūsdienās aptiekās ir pieejams plašs produktu klāsts, kas paredzēts tieši izgulējumu novēršanai, tādēļ iesakām konsultēties ar ārstu vai farmaceitu, kas rekomendēs labāko līdzekli.
• Kā jau minējām iepriekš, jāiegādājas spiedienu mazinošais pretizgulējumu matracis.

Ja redzams, ka izgulējums ir sasniedzis jau II, III vai pat IV stadiju, nekavējoties jāsazinās ar ārstu, lai rastu labāko risinājumu problēmas ārstēšanai. Atsevišķos gadījumos var tikt izmantota ķirurģiska ārstēšana ar lokālu lēveri vai negatīvā spiediena brūces terapiju. Un, protams, īpaši svarīga ir slimnieka atbilstoša kopšana, veicot rīta apskati, apmazgāšanu, palīdzot cilvēkam grozīties, atslogojot riska zonas, parūpējoties par jostas daļas balstu sēdošā pozā. Svarīgi ir arī vingrojumi un jebkāda mitruma likvidēšana uz ādas riskantajām zonām.