Kas veicina izgulējumu rašanos?

Dažādu smagu traumu, slimību un citu iemeslu dēļ mēdz smagas sekas, kuru rezultātā cilvēks “paliek uz gultas”. Gulošu pacientu kopšana nav ne fiziski, ne emocionāli vienkāršs process, un tā ietvaros ir jāņem vērā daudz svarīgu faktoru, lai nepadarītu slimnieka ikdienu vēl smagāku. Viena no biežākajām problēmām, ar kuru sastopas daudzi gados vecāki, novājējuši un smagi slimi pacienti, ir izgulējumi. Pozitīvā ziņa ir tā, ka no daudziem izgulējumiem ir iespējams izvairīties, un 90% gadījumu tas ir tiešā veidā atkarīgs no veiktajiem profilakses pasākumiem.

Kas ir izgulējumi?

Izgulējums ir hronisks ādas un audu bojājums, kas veidojas pastāvīga spiediena ietekmē. Dažkārt pietiek ar tikai vienu līdz divām (!) stundām, lai izveidotos izgulējums. Izgulējumu raksturo nekroze, kas ir mīksto audu atmirums. Ja guloša pacienta ķermeņa poza netiek mainīta ik pēc vienas, divām stundām, vairākās vietās uz ķermeņa veidojas izteikts audu saspiedums. Šajās zonās audiem nepiekļūst pietiekami daudz asins un barības vielu, kā rezultātā tie sāk pakāpeniski atmirt. Ja spiediens un šīm vietām ir ilgstošs, bojājums var attīstīties arvien dziļāk, nokļūstot pat līdz kaulaudiem. Diemžēl neārstēts izgulējums var beigties pat letāli.

Kas veicina izgulējumu rašanos?

Ir daudz un dažādi iekšējie un ārējie faktori, kas var ietekmēt un veicināt izgulējumu veidošanos un attīstību. Populārākie no tiem ir:

• Neatbilstoša ādas kopšana, apstrāde;
• Ķermeņa vai tās daļas ilgstoša atrašanās mitruma ietekmē (piemēram, neatbilstošu līdzekļu, produktu izvēle urīna nesaturēšanas gadījumos);
• Pārāk augsta gaisa temperatūra telpā, kas veicina svīšanu;
• Noberzta āda;
• Pārāk ciešs, mākslīgu, kairinošu materiālu apģērbs un gultas veļa;
• Biezu, asu vīļu esamība uz apģērba, rāvējslēdzēji, pogas, kabatas;
• Ēdiena pārpalikumu esamība uz matrača, piemēram, drupačas;
• Kustību ierobežojums – nespēja kustēties, daļēji kustību traucējumi;
• Epidermas ievainojumi, abrāzija;
• Dažādas citas veselības problēmas – pārāk maz olbaltumvielu, nepietiekams uzturs, elektrolītu savienojumi asinīs;
• Slimošana ar diabētu vai aterosklerozi;
• Ādas tūska, pārāk sausa āda.

Kur veidojas izgulējumi?

Jāatceras, ka izgulējumi var rasties gan, guļot uz muguras, gan uz vēdera, gan arī ilgstoši sēžot. Riska zonas, kurām visvairāk jāpievērš uzmanība, ir:

• Mugurkaula rajons, zem pakauša, elkoņu locītavām, pie astes kaula, sēžas zonā, zem apakšstilbiem, uz papēžiem;
• Uz krūšu kaula, ceļgaliem, apakšdelmiem, apakšstilbiem;
• Zem sēžas paugura.

Kādas ir izgulējumu attīstības stadijas?

Kopumā izšķir četras (dažkārt piecas) pakāpes, kādās var attīstīties izgulējums.

Pirmajā stadijā parādās tikai apsārtums, kurš pazūd, ja tiek mainīta ķermeņa poza un nav ādas bojājumu. Otrajā stadijā apsārtums nepāriet, var rasties tūska, ādas erozija un sāpes bojātajā ādas zonā. Trešajā stadijā bojājums kļūst dziļāks, kairinājums ir lielāks un redzami arī bojāti audi. Ceturtajā stadijā bojājums var nonākt pat līdz kaulam.

Kā mazināt izgulējumu rašanos?

Kā jau minējām raksta sākumā, vairumā gadījumu iespējams izvairīties no izgulējumiem, veicot atbilstošas profilaktiskās aktivitātes. Tās var ietver sekojošas darbības:

• Novēršot vai mazinot spiedienu, berzi vai bīdi riska zonās uz ķermeņa;
• Rūpējoties par atbilstoša uztura nodrošināšanu slimniekam;
• Atbilstoši apstrādājot brūces, ja tādas radušās un nodrošinot to infekcijas profilaksi.
• Mazinot biežumu pārsēju maiņai;

Vēl jāpiemin, ka izgulējumu profilaksē īpaši palīdzēt var pretizgulējumu matrači, kurus iespējams iegādāties interneta veikalā Kid-man.lv.

Kas jāievēro, ārstējot izgulējumus?

Šeit svarīgi ņemt vērā vairākus faktorus. Plašāk par izgulējumu profilaksi, ārstēšanu un izpausmēm iespējams lasīt arī Nacionālās veselības dienesta mājaslapā.

Ja izgulējumi jau radušies, to ārstēšanas procesā ir jādara viss iespējamais, lai atvieglotu spiedienu un bojātajām un riska zonām. Tāpat, protams, jānodrošina pacientam atbilstošs uzturs, jāaprūpē izgulējumi, tos atbilstoši apkopjot. Jācenšas nodrošināt komfortu pacientam, mazinot izgulējumu radītās sāpes. Ja radusies infekcija, tā pēc iespējas ātrāk jālikvidē. Ja ar iepriekš minētajiem soļiem netiek līdzēts, var būt nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.